Stratēģiskās alternatīvas uzņēmējdarbībā un izvēle - kādā virzienā doties?

Stratēģiskā vadība uzņēmējdarbībā tiek definēta kā organizācijas resursu pārvaldība augsta līmeņa ietekmes mērķu sasniegšanā. Visbiežāk šis process notiek nenoteiktības apstākļos. Tieši tāpēc pat uzņēmumi, kuri rūpīgi plāno savu darbību ilgtermiņā, veic ārējās un iekšējās vides analīzi - nereti nonāk biznesa problēmu priekšā, kur nav zināms precīzs virziens, kurā doties turpmāk. Tas ir brīdis, kad tiek izstrādātas un izvērtētas stratēģiskās alternatīvas, kur katrai ir savi ieguvumi un trūkumi. Pēc analīzes organizācijai ir jāveic izvēlē un jāpieņem lēmums - kuru virzienu izvēlēties un kā konkurēt turpmāk.

Ja izvēles savā starpā ir līdzīgas - to var arī saukt par biznesa dilemmu, kas ir situācija, kad uzņēmumam ir jāpieņem grūts lēmums starp divām vai vairākām iespējām. Lielais izaicinājums ir pieņemt pareizo lēmumu pat pie šķietami vienlīdzīgām situācijām. Tieši tāpēc ir jāuzstāda kritēriji, kurs tiek vērtēta katra uzņēmuma unikālā situācija, kompetences un iespējas.

Kad mainīt stratēģiju un apsvērt dažādas iespējas kā darboties turpmāk?

Ja uzņēmums jau ir aktīvi darbojies - gandrīz vienmēr tam būs esošs biznesa modelis, kurš nosaka - kādas aktivitātes tiek veiktas, lai gūtu ieņēmumus un konkurētu. Ja jautājums nonācis līdz vairākiem citiem dažādiem veidiem kā turpināt pastāvēt - tad, iespējams, uzņēmuma vadība saredz, nojauš vai pat ir spiesti reaģēt uz tirgus vai organizācijas situācijas izmaiņām. Pretējā gadījumā var draudēt stagnācija, strauja vai pakāpeniska esošā modeļa izplēnēšana un gala rezultātā pastāvēšanas apdraudējums. Ar stratēģiju izstrādi un ieviešanu ir kā viedajā teicienā “Ratus taisi ziemā, bet ragavas vasarā”, kas pamatos apzīmē savlaicīgu vajadzību apzināšanos un operatīvās darbības ikdienā, lai laicīgi samazinātu vai novērstu draudu iestāšanās risku.

Tieši tāpēc vieglāk vienmēr klāsies uzņēmumiem, kas jau ilgstoši ir definējuši un aktīvi sekojuši misijas vēstījumam, kas ir pamata vadlīniju kompass, kurš palīdz atgādināt un ar savām darbībām parādīt - kāpēc šī organizācija pastāv? Misija, vīzija, stratēģiskie mērķi un vērtības būtu atsevišķa raksta tēma, bet šajā jautājumā svarīgi ir apzināties kā un cik kvalitatīvi uzņēmums jau pamatos ieviesis un veicis plānošanas aktivitātes ilgtermiņam un sekojis stratēģijas monitorēšanas un ieviešanas cilpai (definēt mērķus, analizēt vidi, ieviest stratēģiju, monitorēt, pielāgot un pilnībā ieviest vai pārstrādāt). Ja šīs aktivitātes ir pieklibojušas vai pat nav apzināti eksistējušas - tad stratēģisko alternatīvu izveides procesu var izmantot kā pārmaiņu vadības elementu un iespēju turpmāk šos jautājumus sakārtot. Tas nozīmē, ka īsā atbilde uz virsraksta jautājumu - nepieciešams atvēlēt iknedēļas vai ikdienas kvalitatīva laika porciju koncentrētai domāšanai un sākt alternatīvu plānošanu jau tagad.

Stratēģisko alternatīvu izstrādes etapi

Lai izstrādātu spēcīgas un uzņēmuma kontekstam atbilstošas alternatīvas - nepieciešama rūpīga organizācijas pašreizējās situācijas, mērķu un ārējas biznesa vides analīze. Svarīgākie pieturpunkti:

1. Pašreizējās situācijas novērtēšana. Nepieciešams veikt visaptverošu organizācijas stipro, vājo pušu, iespēju un draudu novērtējumu (klasiskā SVID analīze). Uzskaitot vismaz trīs svarīgākos punktus katrā no SVID kvadrantiem palīdzēs izprast iekšējos faktorus, ko uzņēmums tieši var ietekmēt pats (stiprās un vājās puses kā zīmola atpazīstamība, stabila naudas plūsma, lojāla klientu bāze, lēns apkalpošanas serviss, darbinieku trūkums, regulāri zaudējumi u.c.), kā arī apzināties ārējos faktorus, kurus tieši nevar ietekmēt (iespējas kā paplašināšanās, darbības maiņa vai  draudi - konkurentu aktivitātes, procentlikmju kāpums, ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī u.c.).

2. Skaidra mērķu definēšana. Izvirziet esošajai darbībai precīzus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus. Esošajai darbībai īstermiņa mērķi Jums palīdzēs sasniegt rādītājus, kas nepieciešami vēlākam posmam (kā teicienā par ragaviņām). Ilgtermiņam nepieciešams apsvērt - ko vēlaties sasniegt neatkarīgi no tā kā Jums sokas šobrīd. Šī ir iespēja paraudzīties plašākos horizontos un padomāt par ambīcijām un turpmāko attīstības ceļu, kas var būt gan tirgus daļas lielāka iegūšana, darbības veidu un produkcijas segmenta palielināšana, ienākšana jaunos ārvalstu tirgos, pelnītspējas rādītāju uzlabošana, jaunu produktu izstrāde, izmaksu samazināšana, kāda biznesa segmenta vai visa uzņēmuma pārdošana, apvienošanās ar konkurentiem un alianšu veidošana u.c.

Lai mērķis būtu precīzs - ieteicams izmantot vienkāršotu SMART goals (no angļu val. “gudrie mērķi”) sistēmu.

• Specific - mērķim ir jābūt konkrētam, lai tas spētu atbildēt uz jautājumu - kas, kur, kad un kāpēc.

• Measurable - mērķiem ir jābūt ar izmērāmiem kritērijiem, kas ļauj izsekot progresam un noteikt, kad tas ir sasniegts. Stratēģijā kvantitatīvo rādītāju precīza noteikšana palīdz novērtēt panākumus un vajadzības gadījumā veikt korekcijas.

• Achievable - mērķiem ir jābūt sasniedzamiem. Ieteicams būt ambicioziem, bet mērķiem ir jāietver organizācijai pieejamie resursi, prasmes un iespējas. Pārāk viegli mērķi var nerosināt izaugsmi, bet nereāli var izraisīt demotivāciju.

• Relevant - mērķiem ir jābūt atbilstošiem un saskaņotiem, lai tie iekļautos Jūsu plašākā redzējumā un misijas vēstījumā. Tiem būtu jāveicina nozīmīgs progress.

• Time-bounded - mērķiem ir jābūt ierobežotiem laikā (ar konkrētu termiņu). Tas palīdz organizēt un laicīgi plānot. Ieteicams to darīt sadalot lielo mērķi mazākos pavērsienos un iekļaujot katras norises laika grafikā.

3. Alternatīvu identificēšana. Ģenerējiet virkni potenciālu stratēģisku alternatīvu, kas atbilst jūsu mērķiem. Uztveriet šo punktu kā radošo “prāta vētru”, lai sevi neierobežotu un pārdomājiet dažādas iespējas, pamatojoties uz veikto SVID analīzi, nozares tendencēm un konkurences īpatnībām Jūsu nozarē. Apsveriet gan pakāpeniskas izmaiņas, gan augsta līmeņa ietekmes stratēģijas. Svarīgi, ka katra no alternatīvām ir atšķirīgs virziens un kopumā atbild - kuru no tiem izvēlēties.

4. Stratēģisko alternatīvu novērtēšana un prioritāšu noteikšana. Izvērtējiet katru stratēģisko alternatīvu. Šie kritēriji var arī nebūt tieši saistīti ar SMART mērķu formulējumu, bet gan ar realizācijas iespējām vai Jums pieejamajiem resursiem. Konkrētie kritēriji var būt, piemēram, finansiālo ietekme, laika limits, realizācijas iespējamība, investoru/akcionāru/īpašnieku noskaņojums par virzienu, resursu prasības (budžets, naudas aizņēmums, darbaspēks), iespējamie riski, atbilstību jūsu organizācijas iespējām un mērķiem. Veiciet rūpīgu katras alternatīvas plusu un mīnusu analīzi. Jūs izvirzāt kritērijus, kuriem pozitīva novērtējuma rezultātā ir jāsasniedz Jūsu mērķi.

Ieteicams kritēriju izvērtēšanā piešķirt punktu sistēmu, lai varētu identificēt prioritātes stratēģiskajām alternatīvām, pamatojoties uz to iespējamo ietekmi, iespējamību un resursu piešķiršanu. Šādā veidā Jūs varat iegūt vairākus variantus,, kas punktu kopsummā var būt līdzīgi vai arī atšķirīgi un tad būs jāapsver iespējamie riski un ieguvumi, kas saistīti ar katru iespēju. Apsveriet jebkādas atkarības vai iespējamās sinerģijas starp alternatīvām un, iespējams, identificēsiet, ka pastāv arī dažu alternatīvu kombinācija, kas veido atsevišķu alternatīvu.

Atceramies arī Stīva Džobsa, Vorena Bafeta un citu biznesa panākumiem bagātu personību uzsvaru uz to, ka spēks ir fokusā un to, ka alternatīvu izvēle nozīmē apzināties un skaidri pateikt NĒ tam, ko Jūs nedarīsiet. Fokuss un koncentrēšanās spēks ir būtiskāks. Tātad šajā etapā tiek noteikts, kuras alternatīvas (ideālā gadījumā viena), visticamāk, sasniegs jūsu mērķus un pozitīvi ietekmēs organizāciju.

5. Priekšizpētes analīzes veikšana. Atlasītajām “uzvarošajām” un prioratīvajām alternatīvām veiciet priekšizpētes analīzi, lai novērtētu to dzīvotspēju. Apsveriet tādus faktorus kā tirgus pieprasījums, konkurences spēki, piegādātāju ietekme, tirgū iekļūšanas barjeras, likumiskā un sociālā vide, jaunpienācēju un aizvietotājspēku draudi, tehnoloģiskās prasības un finansiālās sekas. Nosakiet, vai jūsu organizācijai ir nepieciešamie resursi, iespējas un zināšanas, lai īstenotu izvēlētās alternatīvas. Ja nav - kas būtu nepieciešams, lai tos iegūtu?

Ja neviena no alternatīvām neatbilst dzīvotspējai, mērķu sasniegšanai pēc būtības vai arī, Jūsuprāt, nav “paceļama” - tad Jums jāturpina ģenerēt alternatīvas vai pat jāpielāgo mērķi. Ja esošajiem vadītājiem kompetences nav pietiekamas, lai šo realizētu kvalitatīvi - šajā posmā var nekautrēties piesaistīt un konsultēties ar lietpratējiem Jūsu nozarē saņemot padomus no malas. Vienlaikus esiet uzmanīgi - kādas personas un ar kādām interesēm Jūs iesaistāt.

6. Uzvarošās stratēģiskās alternatīvas rīcības plāna izstrāde. Kad esat izvēlējušies “uzvarošo” stratēģisko alternatīvu, izstrādājiet detalizētu rīcības plānu tās īstenošanai. Definējiet skaidrus mērķus, termiņus, pienākumus un resursu sadalījumu. Svarīgi - kā izmērīsiet panākumus, kādus resursus nepieciešams iesaistīt vai pat atteikties, kā arī kādas izmaiņas nepieciešams veikt. Neaizmirstam informēt, konsultēties un saņemt arī akcpetu virzienam no iesaistītajām pusēm. Tā var būt augstākā vadība, padome, īpašnieki vai cita Jūsu darbību uzraugošā kontroles institūticija. Mazākos uzņēmumos vadītāji ir īpašnieki un viņiem šis lēmums ir jāpieņem pašiem.

7. Ieviešana, uzraudzīšana un pielāgošana. Sākot “uzvarošās” stratēģijas ieviešanu regulāri pārraugiet progresu un novērtējiet to darbības efektivitāti un ietekmi. Sekojiet līdzi galvenajiem veiktspējas rādītājiem (KPI) un veiciet nepieciešamos pielāgojumus, lai izvēlētais virziens izdotos. Attīstiet arī kompetenci būt elastīgiem un atsaucīgiem uz izmaiņām biznesa vidē, bet nemainot fokusu un mērķi. Ir normāli, ja ir jāveic pielāgojumi vai stratēģiskās alternatīvas pārskatīšana nepieciešamības gadījumā.

Stratēģisko alternatīvu izvēles process nav vienkāršs, kā arī nav vienreizējs notikums. Tam ir augsta līmeņa ietekme uz Jūsu stratēģiju un ilgtermiņa mērķiem - tāpēc šiem jautājumiem ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība, novērtēšana un pielāgošana, lai nodrošinātu pastāvīgus panākumus un atbilstību dinamiskā uzņēmējdarbības vidē. Ieteikums sākt ir ar teorētisku treniņu uz sava vai citu uzņēmumu piemēra. Tas veicinās stratēģiskās domāšanas un kvalitatīvu alternatīvu izstrādes attīstību. Vienmēr ieteicams sekot līdzi aktualitātēm pasaules biznesa ziņu līmenī, jo “Gudrais mācās no citu kļūdām”.