Vai pastāv “universālie” kritēriji un taktikas jaunu produktu izveidē un izvērtēšanā? - 1. daļa

Eduards Aksjoņenko, SIA “NEON PLUS” izpilddirektors, konsultants stratēģiskajos jautājumos, lektors, RĪGADIMD.LV vadītājs.

Katru gadu Latvijā un arī pasaulē notiek dažādi pasākumi un konkursi, kas ir vērsti uz jaunu ideju ģenerēšanu un problēmu risināšanu. LIAA organizētais “Ideju kauss”, uz produktu protitipu izveidi un inovācijām tendētās akselerācijas un inkubācijas programmas kā “Demola”, “MakeIT”, ESI-Startup” u.c. plaši piedāvā apmaksātas iespējas grantu veidā attīstīt savas biznesa idejas studentiem un citiem interesentiem. Šīs programmas izmanto metodes kā sniegt atbildes uz jautājumiem un palielināt veiksmes faktoru ienākšanai tirgū vai arī savlaicīgi un pamatoti to norakstīt.

Kā zināt - vai ideja, kas ir Jūsu prātā, ir komercializējama un vai tai pastāv tirgus? Un vai ir iespējams pārliecināties par jaunradīta produkta un pakalpojuma dzīvotspēju esošas tirgus konkurences vai jaunpienākušas un strauji augošas industrijas ietvaros? Šajā rakstā fokusēsimies uz to - kādi “universāli” pieturpunkti un darbības taktiski ir jāņem vērā - pirms biznesa ideju attīstīt un realizēt dzīvē.  

JPA (Jaunu produktu attīstības stratēģija (NPD Strategy)) palīdzēs Jums organizēt produktu izpēti, patērētāju ekspektācijas, izstrādi un detalizētu plānošanu JPA stratēģijas plānošanā. Vienlaikus - šāda pieeja Jums palīdzēs izvairīties no pārlieku lielām gaidām un nepareizas tirgus informācijas nolasīšanas. Zemāk ir minēti un ar piemēriem skaidroti divi pirmie etapi. Nākamajā rakstā tiks publiskoti vēl pieci, kas sniegs pilnīgu ieskatu ideju stratēģiskajam izvērtējumam.

BIZNESA IDEJU ĢENERĒŠANA

Ideju ģenerēšana ir dzīvotspējīgu produktu un attīstības iespēju meklēšana. Šo nepārtraukto procesu var izmantot privātpersonas, kas ir vai nav saistītas ar biznesu un uzņēmumi, kam šādas darbības ir jāveic nepārtraukti.

Lai arī bieži šķiet, ka idejas var rasties no “zila gaisa” - tās pārsvarā rodas no aktuālas nepieciešamības un problēmas, ar kuru saskaras persona vai uzņēmums. Doma kā - “Ja šāda problēma pastāv man - tad, iespējams, ka tāda pastāv arī citiem” var rasties pirkšanas un pārdošanas procesos, produktu patērēšanā, saziņā ar izplatītājiem, klientiem un konkurentiem.  

Veiksmīgi ideju ģenerētāji ir uzņēmumi, kas jau darba kultūrā iedrošina radīt un pārbaudīt jaunas idejas. Bieži tiek izmantotas iekšējo un ārējo faktoru analīze SVID (stiprās puses, vājās puses, iespējas un draudi), prāta vētras, tirgus tendenču un trendu analīzes, kā arī izpēte.  

Pārsvarā mērķis ideju ģenerēšanā ir nākt klajā ar risinājumu un ideju, kas Jūs atšķirs no konkurentiem unikālā veidā, kas vienlaikus caur samazinātām izmaksām sniegs Jums iespējas būt pelnītspējīgiem. Vienai idejai var būt vairākas versijas, kas var maksimizēt replicēšanas iespēju un nepieciešamos resursus.

Ideju ģenerēšanu ietekmē arī ierobežojumi un ambīcijas, kuras nosakāt Jūs paši. Citi vēlēsies apskatīt tikai idejas, kuras var realizēt samērā ar minimālu resursu ieguldījumu un ātri, bet citi lūkosies arī pēc kapitāla intensīvām un sarežģītām industrijām, kur investīciju atdeve ir mērāma miljonos. Var palīdzēt metodes kā:

• Problēmu analīze - patērētāju problēmu, sāpju un vajadzību identificēšana, kas kalpo par pamatu jaunu produktu attīstībai. Piemērs: Draugiem Group līdzdibinātājs un Printful idejas attīstītājs Lauris Liberts vēlējās radīt un izmantot risinājumu, kad lietotāji var pasūtīt drukāšanas un izsūtīšanas pakalpojumu kā ārpakalpojumu - bet jau sākotnēji saskārās ar problēmu, ka tas ir sarežģīts un ķēpīgs process. Problēmas risinājums sev bija par pamatu procesu ieviešanai augstā kvalitātē globāli.

• Dimensiju analīze - visu produktu īpašību uzskaitīšana un jautājumu uzdošana, lai novērtētu panākumu potenciālu. Kāpēc “Pokemon GO” aplikācija un populārā paplašinātās realitātes spēle ieguva strauju popularitāti, kā arī kritumu? Un kāpēc vēl pastāv tirgi, kur biznesa modelis joprojām veiksmīgi strādā?”

• Scenāriju analīze - tirgus attīstības izpēte un noteikšana, lai paredzētu labumu no patērētāju augošajām nākotnes vajadzībām. Piemērs: pamatojoties uz iedzīvotāju skaita un ekonomisko izaugsmi Āfrikas kontinentā - tuvākajos gados 5G izaugsme un patērēšana tiek paredzētas vairākos valstu tirgos.

• Ieguvumu struktūras analīze - nosaka kādus produktu ieguvumus un īpašības patērētāji vēlas vai vēlētos iegūt. Tiek noteikti esošo produktu trūkumi un piedāvāti uzlaboti vai pilnīgi jauni risinājumi. BOLT taksometru pakalpojumu aplikācijas aizsākums TAXIFY veidolā bija bāzēts vismaz uz sešiem dažādiem mēģinājumiem pielāgot pelnītspējīgu un efektīvu ideju darbībai, kas jau sākotnēji bija paredzēta vairākos eksporta tirgos. Tika analizētas patērētāju vēlmes, vajadzības un iedvesmojoties no risinājumiem kā UBER u.c. - tika pielāgota tehnoloģija, kas ievērojami konkurē un pat grauj klasisko taksometru un mobilitātes industriju.

PIEMĒROTĀKO BIZNESA IDEJU ATLASE

Ideju komercializētājs un izgudrotājs Tomass Edisons ir teicis: “Es neesmu 10 000 reižu kļūdījies. Katrā no šīm 10 000 reizēm es esmu veiksmīgi pierādījis, ka risinājums (ideja) nestrādās”.

Jūs paši vai arī komanda varat nākt klajā ar daudzām produktu attīstības idejām, bet, visticamāk, ka ne visas būs lieliskas vai pat iespējamas realizēt. Ideju atlase un “skrīnings” ietver jaunradīto ideju izveidi datubāzes veidā, kā arī to pārbaudi un atsijāšanu labās no “ne pārāk labām”, lai samazinātu to skaitu līdz tām, kas ir visvairāk peļņu un ieguvumu nesošās. Tāpēc ir jādefinē faktori, kas nomet nost liekās un neperspektīvās idejas:

• Uzņēmuma vai Jūsu personīgās stiprās puses. Lai arī elektroauto industrijas pievilcīgums arvien aug - tas prasa īpašas zināšanas, kas saistītas ar tehnoloģiju, ražošanu un izpratni par tirgu un dominējošiem biznesa modeļiem. Ja Jums šīs zināšanas, praktiskā darbība un prasmes jau tagad pastāv līmenī, kas sniedz Jums iespēju izstrādāt un ieviest konkurētspējīgas idejas kā to dara Andris Dambis ar komandu (SIA “eO”) - tad tā tiek uzskatīta par stipro pusi. Ja pretēji - tad, visticamāk, ideju par “lidojošo mašīnu” vai “dronu taxi” vajadzēs iepauzēt (ja vien Jūsu stiprā puses nav komunikācija un biznesa organizatoriskās prasmes, lai piesaistītu finanšu un tehnoloģiju partnerus/investorus un veidot apvienotā kapitāla projektus).  

• Uzņēmuma vai Jūsu vājās puses. Katrai personai ir lietas un prasmes, kas padodas īpaši labi, kā arī pilnīgi pretēji jeb ievainojamība (“Ahileja papēdis”) vai nekompetence. Ja biznesa ideja ir tieši atkarīga no lietām, kas Jums neizdodas labi - ir ieteicams izvairīties, jo saskarsieties ar grūtībām un, iespējams, pat Jūsu spēkiem nepārvaramiem šķēršļiem.

• Klientu vajadzības un idejas ietekme uz identificēto problēmu risinājumu.

• Pašreizējās tirgus tendences. Marks Cukerbergs un Facebook/Instagram/Whatsapp pārtapšana par META (paplašinātās realitātes un digitālo pasauli) pamatojās uz tendencēm, kas nosaka arvien lielāku virtuālo produktu attīstību pamatojās uz izpēti un visticamākajiem scenārijiem. Taču viņu pozicionējums šobrīd ir ietekmējis masīvu akciju cenu kritumu un uzņēmums saskaras ar operatīvās darbības problēmām, kas rezultējas kā nepieciešamība gan uzlabot produktus, gan pārskatīt attīstību, gan atlaist daļu darbinieku.

• Vēlamā kapitāla atdeve un pelnītspēja. Izvērtējot finansiālos ieguvumus un apsverot apgrozījuma un izmaksu fakoturs - var secināt par peļņu un līdzekļu ieguldīšanas alternatīvām.

• Straujas izaugsmes un replicēšanas (scaling) iespējas. Šeit var apsvērt gan tirgus lielumu gan arī pašizmanksu uz katru pārdoto vienību, gan arī izplatīšanas iespējām lielā kvantitātē. Straumēšanas vietne “Netflix” priekš video un “Spotify” priekš audio satura ir perfekti pielāgotas idejas masu tirgiem, jo pašizmaksa par vienu vienību katram pārdotajam abonementam ir minimāla. Tātad pie liela lietotāju skaita ir potenciāls gūt lielu peļņu, jo pamatojas gan uz fiksētajām bāzes izmaksām, gan arī maksu par patērēto saturu. Tas palīdz uzņēmumam apzināties un fokusēties uz pamata darbībām, kas jāveic, lai noturētu klientus ilgtermiņā. Šajā piemērā: satura radīšana un pieejamības nodrošināšana, rīka tehnoloģijas uzturēšana un pilnveide, klientu serviss un mārketinga aktivitātes.

• Pieejamība un realizēšanas iespējas (tāpat arī resursu pieejamība). Tas var tikt attiecināts uz īpašu atbalsta pieejamību, Jūsu darba resursu kapacitātes spēju un iespēju realizēt projektu vai gluži vienkārši zinātprasme, lai “dabūtu to gatavu”.

• Ko ražo konkurenti un piedāvā konkurenti. Arī Baltijas valstīs pastāv divi spēlētāji, kuri darbojas līdzīgā industrijā un tieši konkurē: “Printful” un “Printify”. Pamatojoties uz tirgu un veiksmīgo darbību - tas ir apliecinājums tirgus situācijai un tendencēm, taču vienlīdz svarīgi ir konkurējošu risinājumu izpēte un nepārtraukts monitorings, lai varētu atšķirties un cīņā par tirgu iegūt lielāku daļu.

• Kā arī citi Jūsu definēti faktori. Piemēram: Vai veiksmīgas idejas realizācijā tai ir jāstrādā pasīvi un/vai kā neatkarīgam uzņēmumam? Ja izvirzāt kritēriju, ka attīstot ideju un biznesu tas atbrīvo Jūsu darba resursus un darbību nodrošina citi vadītāji vai pat idejas darbība no Jums prasa minimālas piepūles - tad ir jāapsver vai tā notiks. Var gadīties, ka Jūsu kritērijs ir tieši pretēji - idejas projekta vadītāja krēsls, kad ilgtermiņā tiek strādāts ar realizēšanu. Skumji ir noraudzīties uz izgudrotājiem, kuriem nepiemita stiprās puses biznesa vadībā un ražošanā un kuri pasīvu licenču ģenerētu ienākumu vēlējās mainīt pret aktīvu darbību, lai potenciāli pelnītu vairāk. Šādu kļūdu pieļāva Roberts Kearns, kurš izgudroja moderno auto “logu slotiņu” mehānismu 60-tajos gados. Procesā, kamēr viņš organizēja ražošanas darbus - auto industrijas spēlētāji šo ideju nozaga un ieviesa dzīvē. Tiesu process ilga 12 gadus.